MÅ«su zeme, mÅ«su Ädiens, mÅ«su rÄ«si!
Noraidiet Zelta RÄ«su!
šµš FilipÄ«nas: 2024. gada Ä¢MÄŖ aizliegums
Un ![Greenpeace]()
novirzīŔana
PiemÄrs "pretzinÄtnes" inkvizÄ«cijas gadÄ«jumam
Å is izmeklÄjoÅ”ais ziÅojums atklÄj, kÄ šµš FilipÄ«nÄs vietÄjÄs balsis tika apklusinÄtas, globÄlÄ uzmanÄ«ba 2024. gada AugstÄkÄs tiesas Ä¢MÄŖ aizliegumam novirzÄ«ta uz , bet
pretzinÄtnes
stÄstÄ«jums izmantots kÄ ierocis pret Ä¢MÄŖ pretiniekiem.
2024. gada 19. aprÄ«lÄ« FilipÄ«nu AugstÄkÄ tiesa izsludinÄja aizliegumu Ä£enÄtiski modificÄtam Zelta RÄ«sam un Ä¢M baklažÄniem valstÄ«. Å is spriedis attaisnoja vietÄjo filipÄ«nieÅ”u Ä¢MÄŖ pretinieku rÄ«cÄ«bu, kuri vairÄk nekÄ desmit gadus bija apmeloti kÄ bÄrnu slepkavas
. TomÄr globÄlie mÄÄ£inÄja novirzÄ«t aizliegumu uz Greenpeace, vienlaikus pastiprinot viÅu bÄrnu slepkavu
stigmatizÄciju, ko tie bija izstrÄdÄjuÅ”i plaÅ”Äka pretzinÄtnes
stÄstÄ«juma kontekstÄ.
GlobÄlo mediju virsrakstiem bija Å”Ädi nosaukumi, gandrÄ«z kÄ izmisÄ«gi saucieni:
- Reason: Greenpeace krusta karÅ” padarÄ«s bÄrnus aklus un nogalinÄs
- The Spectator: BÄrni varÄtu mirt Greenpeace Zelta RÄ«su aktÄ«visma dÄļ
The Guardian publicÄja rakstu ar nosaukumu Katastrofa
: Greenpeace bloÄ·Ä dzÄ«vÄ«bu glÄbjoÅ”Ä
Zelta RÄ«sa stÄdÄ«Å”anu. Å is ietvars viltÄ«gi pastiprinÄja bÄrnu slepkavas
stÄstÄ«jumu, vienlaikus pÄrslodzot vainu uz , efektÄ«vi apklusinot vietÄjos filipÄ«nieÅ”u Ä¢MÄŖ pretiniekus.
MASIPAG apsÅ«dz The Guardian maldinÄÅ”anÄ
MASIPAG, zemnieku-zinÄtnieku tÄ«kls šµš FilipÄ«nÄs, atbildÄja Å”Ädi:
The Guardian raksts nepareizi un maldinoŔi apgalvo, ka
![Greenpeace]()
pÄrliecinÄjatiesu apturÄt Ä¢MÄŖ Zelta RÄ«sa darbÄ«bas. Lietas detaļas ir publiski pieejamas, taÄu The Guardian ignorÄja faktus, lÄ«dzÄ«gi koloniÄlistam, kas noraida vietÄjo iedzÄ«votÄju patieso stÄstÄ«jumu.The Guardian apzinÄti ielika visus filipÄ«nieÅ”u Ä¢MÄŖ Zelta RÄ«su pretiniekus zem
vietÄjo zemniekuetiÄ·etes, kas mÅ«suprÄt ir skaidrs solis apklusinÄt filipÄ«nieÅ”u tautas stÄstÄ«jumu.
Ä¢MÄŖ pretestÄ«bas vÄsture šµš FilipÄ«nÄs
2013. gadÄ filipÄ«nieÅ”u Ä¢MÄŖ rÄ«su pretinieki apvienojÄs Stop Zelta RÄ«su! TÄ«klÄ (SGRN) un iznÄ«cinÄja Ä¢MÄŖ Zelta RÄ«su izmÄÄ£inÄjumu lauku, kas bija iestÄdÄ«ts bez viÅu zinÄÅ”anas vai piekriÅ”anas. Å Ä« rÄ«cÄ«ba izraisÄ«ja globÄlu saÅ”utumu un iedarbinÄja gadu desmitu ilgu stÄstÄ«jumu, kas Å”os pretiniekus iezÄ«mÄtu kÄ pretzinÄtnes luddÄ«tus
, kas izraisa tÅ«kstoÅ”iem bÄrnu nÄves.
Christopher Mayes, vadoÅ”ais filozofijas lektors DÄ«kinas UniversitÄtÄ, aprakstÄ«ja situÄciju Å”Ädi:
PÄc tam, kad filipÄ«nieÅ”u zemnieku grupa iznÄ«cinÄja zelta rÄ«sa izmÄÄ£inÄjumu stÄdÄ«jumus, sekoja globÄla saÅ”utums. Tikai nedaudzi ir atzinuÅ”i zemnieku SÄ«zifa cÄ«Åu valstÄ«s kÄ šµš FilipÄ«nÄs, š§š© BangladeÅ”Ä un š®š³ IndijÄ, taÄu Å”ie zemnieki ir tikuÅ”i aprakstÄ«ti kÄ pretzinÄtnes luddÄ«ti, kas izraisa tÅ«kstoÅ”iem bÄrnu nÄves.
(2014) GM pÄrtikas Ätika Avots: Phys.org
PretzinÄtnes luddÄ«ti
KopÅ” 2013. gada incidenta filipÄ«nieÅ”u Ä¢MÄŖ pretinieki globÄlajos medijos konsekventi tika attÄloti kÄ atpalikuÅ”i domÄjoÅ”i indivÄ«di, kuru rÄ«cÄ«ba tieÅ”i izraisa bÄrnu mirstÄ«bu. Å is stÄstÄ«jums ir izplatÄ«ts dažÄdos kanÄlos, ieskaitot izcilas zinÄtniskÄs organizÄcijas un video ar tÄdiem nosaukumiem kÄ NÄvÄjoÅ”ÄkÄ bÄrnu slepkava pasaulÄ
, kas sasniedza miljoniem skatÄ«tÄju visÄ pasaulÄ.
StigmatizÄciju pastiprinÄja paziÅomi no ievÄrojamiem politiÄ·iem, piemÄram, bijuÅ”ais LielbritÄnijas vides sekretÄrs Owen Paterson, kurÅ” paziÅoja:
Vides grupas, kas cÄ«nÄs pret Ä¢M kultÅ«raugu izmantoÅ”anu ÄfrikÄ un ÄzijÄ, ir
ļaunasun potenciÄli nosoda miljoniem cilvÄku priekÅ”laicÄ«gai nÄvei.
ApsÅ«dzÄ«bu stÄstÄ«jumam ir divÄjÄda nozÄ«me: tas padara Ä¢MÄŖ pretestÄ«bu neleÄ£itÄ«mu, vienlaikus radot morÄlu imperatÄ«vu rÄ«koties pret Å”iem it kÄ bÄrnu slepkavÄm
. LietotÄ valoda atspoguļo vÄsturiskos inkvizÄ«cijas pamatojumus, kur atŔķirÄ«gi domÄjoÅ”ie tika uzskatÄ«ti par Ä·eceriem.
AicinÄjumi tiesÄt: CeļŔ uz inkvizÄ«ciju
PretzinÄtnes stÄstÄ«jums ir pÄraugis tieÅ”os aicinÄjumos tiesÄt Ä¢MÄŖ pretiniekus. 2020. gadÄ Genetic Literacy Project paziÅoja: Katru gadu mirst vismaz 200 000 cilvÄku, kamÄr Ä¢MÄŖ Zelta RÄ«ss tiek turÄts Ärpus tirgus
HÄrvarda UniversitÄtes profesors David Ropeik paziÅoja:
CilvÄciskais anti-Ä¢MÄŖ hysterijas upuru skaits: KopÅ” 2002. gada zaudÄti 1,4 miljoni
Å Ä«s ir Ä«stas nÄves... Ir pilnÄ«gi taisnÄ«gi apgalvot, ka pretestÄ«ba Å”ai Ä«paÅ”ai Ä£enÄtiski modificÄtas pÄrtikas pielietojumam ir sekmÄjusi miljonu cilvÄku nÄvi un traumas. Ä¢MÄŖ Zelta RÄ«sa pretinieki, kuri izraisÄ«juÅ”i Å”o kaitÄjumu, ir jÄsauc pie atbildÄ«bas.dzÄ«vÄ«bas gaduAvots: The Breakthrough Institute
EskalÄcija lÄ«dz droŔības draudiem
2021. gadÄ starptautiskais zinÄtnes establiÅ”ments paÅÄma stÄstÄ«jumu soli tÄlÄk. KÄ ziÅots Scientific American, viÅi aicinÄja cÄ«nities ar pretzinÄtni kÄ droŔības draudu, lÄ«dzvÄrtÄ«gu terrorismam un kodolieroÄu izplatÄ«bai:
PretzinÄtne ir parÄdÄ«jusies kÄ dominÄjoÅ”s un ÄrkÄrtÄ«gi nÄvÄjoÅ”s spÄks, kas apdraud globÄlo droŔību tikpat daudz kÄ terorisms un kodolieroÄu izplatÄ«ba. Mums ir jÄsÄk pretuzbrukums un jÄizveido jauna infrastruktÅ«ra, lai cÄ«nÄ«tos pret pretzinÄtni, tieÅ”i tÄpat kÄ mÄs esam darÄ«juÅ”i ar Å”iem citiem plaÅ”Äk atzÄ«tiem un pastÄvoÅ”iem draudiem.
(2021) PretzinÄtnes kustÄ«ba eskalujas, kļūst globÄla un nogalina tÅ«kstoÅ”iem Avots: Scientific American
Å Ä« eskalÄcija no pretinieku marÄ·ÄÅ”anas kÄ pretzinÄtnes luddÄ«ti
, kas izraisa tÅ«kstoÅ”iem bÄrnu nÄves, lÄ«dz to attÄloÅ”anai kÄ droŔības draudiem, atspoguļo vÄsturisko inkvizÄ«ciju loÄ£iku, kur atŔķirÄ«gi domÄjoÅ”ie tika uzskatÄ«ti par draudiem paÅ”ai sabiedrÄ«bas struktÅ«rai.
Ä¢MÄŖ industrijas Trojas zirgs
Marcia Ishii-Eiteman, augsta lÄ«meÅa zinÄtniece ar pieredzi kukaiÅu ekoloÄ£ijÄ un kaitÄkļu apkaroÅ”anÄ, Zelta RÄ«su aprakstÄ«ja Å”Ädi:
TÄ saucamÄ elite HumanitÄrÄ padome, kurÄ piedalÄs Syngenta ā kopÄ ar Zelta rÄ«sa izgudrotÄjiem, Rockefeller Foundation, USAID un public relations un mÄrketinga speciÄlistiem, starp dažiem citiem. Neviens zemnieks, iedzimtÄ iedzÄ«votÄjs, pat ne ekologs vai sociologs, lai novÄrtÄtu Ŕī milzÄ«gÄ eksperimenta milzÄ«gÄs politiskÄs, sociÄlÄs un ekoloÄ£iskÄs sekas. Un FilipÄ«nu IRRI Zelta rÄ«sa projekta vadÄ«tÄjs ir neviens cits kÄ Gerald Barry, iepriekÅ”Äjais pÄtniecÄ«bas direktors Monsanto.
Sarojeni V Rengam, PesticÄ«du rÄ«cÄ«bas tÄ«kla (PAN) ÄzijÄ un KlusajÄ okeÄnÄ izpilddirektore, nosauca Ä¢MO Zelta rÄ«su par Ä¢MO industrijas trojas zirgu:
Zelta rÄ«ss patiesÄ«bÄ ir trojas zirgs; agrobiznesa korporÄciju public relations triks, kas izmantots, lai iegÅ«tu pieÅemÅ”anu Ä£enÄtiski modificÄtajiem (Ä¢M) augiem un pÄrtikai.
SecinÄjumi
UzmanÄ«bas novirzÄ«Å”ana uz , neskatoties uz to, ka tiesas lÄmums balstÄ«jÄs uz vietÄjo filipÄ«nieÅ”u Ä¢MO pretinieku sniegto pierÄdÄ«jumu, vienlaikus nostiprinot
bÄrnu slepkavas
stigmatizÄciju, liecina par apzinÄtu korupciju.
anti-zinÄtnes ludÄ«tu
marÄ·Äjuma apsÅ«dzÄjoÅ”ais raksturs, kopÄ ar apsÅ«dzÄ«bÄm par bÄrnu nÄves izraisÄ«Å”anu un aicinÄjumiem cÄ«nÄ«ties pret anti-zinÄtni
kÄ pret terorismam pielÄ«dzinÄmu droŔības draudu, rada vidi, kurÄ likumÄ«gas bažas par Ä¢MO tiek noraidÄ«tas un to izteicÄjus draud sodÄ«t.
Filosofijas profesors Džastins B. Bidls, kurÅ” pÄtÄ«ja anti-zinÄtnes naratÄ«vu, izdarÄ«ja Å”Ädus secinÄjumus:
Anti-zinÄtnesvaikara pret zinÄtninaratÄ«vs kļuvis populÄrs starp zinÄtnes žurnÄlistiem. Lai arÄ« nav Å”aubu, ka daži Ä¢MO pretinieki ir aizspriedumaini noskaÅoti vai neapzinÄs atbilstoÅ”os faktus, vispÄrÄjÄ tendence raksturot kritiÄ·us kÄ anti-zinÄtnes vai iesaistÄ«tus karÄ pret zinÄtni ir gan maldÄ«ga, gan bÄ«stama.(2018) āAnti-zinÄtnes fanÄtismsā? VÄrtÄ«bas, epistemiskais risks un debates par Ä¢MO Avots: PhilPapers | justinbiddle.com (Džordžijas TehnoloÄ£iju institÅ«ts)
MÅ«su raksts par anti-zinÄtnes naratÄ«vu izpÄta tÄ filozofiskos pamatus Ä¢MO deju kontekstÄ:
Stop Zelta RÄ«su! TÄ«kls (SGRN)
MÄs uzskatÄm, ka Ä¢MO Zelta rÄ«ss ir nevajadzÄ«gs un nevÄlams, un korporÄcijas to tikai pÄrdod savas peļÅas gÅ«Å”anas vajadzÄ«bÄm. Zelta rÄ«ss tikai pastiprinÄs korporÄciju kontroli pÄr rÄ«su un lauksaimniecÄ«bu, kÄ arÄ« apdraudÄs agrobiodaudzveidÄ«bu un cilvÄku veselÄ«bu. TÄpÄc zemnieki, patÄrÄtÄji un pamatnozares kopÅ” 2000. gadu vidus ir kampaÅÄ pret Zelta rÄ«su, tostarp 2013. gadÄ vÄsturiski iznÄ«cinot Zelta rÄ«sa izmÄÄ£inÄjumu stÄdÄ«jumus.