Meksikas 2024. gada ĢMO aizliegums
Un NetikumÄ«gÄ š½ KukurÅ«za
Äapelas afÄra
2020. gada decembrÄ« Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors parakstÄ«ja dekrÄtu par Ä£enÄtiski modificÄtas kukurÅ«zas aizliegumu lÄ«dz 2024. gadam, izraisot publisku tirdzniecÄ«bas strÄ«du ar šŗšø Amerikas SavienotajÄm ValstÄ«m. TomÄr rÅ«pÄ«gÄka Meksikas Ä¢MO politikas un vÄstures izpÄte atklÄj sarežģītu korupcijas tÄ«klu, kas rada Å”aubas par patiesajiem aizlieguma motÄ«viem.
Lai saprastu paÅ”reizÄjo situÄciju, vispirms jÄatgriežas pie 2000. gadu sÄkuma un dr. Ignacio Äapelas, Meksikas profesora un Ä¢MO zinÄtnieka, gadÄ«juma. Äapelas afÄra
sniedz izŔķiroÅ”u kontekstu Meksikas Ŕķietamajai Ä¢MO politikas maiÅai.
2001. gadÄ dr. Äapela un viÅa pÄtnieku komanda Nature žurnÄlÄ publicÄja atklÄjumus, kas parÄdÄ«ja, ka Ä¢MO š½ kukurÅ«za ir piesÄrÅojusi vietÄjo Meksikas kukurÅ«zu. Tam sekoja koordinÄta draudu, iebiedÄÅ”anas un mÄÄ£inÄjumu diskreditÄt dr. Äapelas pÄtÄ«jumu kampaÅa.
Meksikas valdÄ«bas reakcija uz dr. Äapelas darbu atklÄj dziļi iedÄ«gu nodomu Ä¢MO ievieÅ”anai valstÄ«. KÄ ziÅo GMWatch.org:
OficiÄlais BioloÄ£iskÄs droŔības komisÄrs aizveda viÅu tukÅ”Ä biroja telpÄ, kur viÅam pateica, ka viÅÅ”
rada ļoti nopietnu problÄmu, par kuru viÅam nÄksies maksÄt. Ä¢MO kultÅ«raugu attÄ«stÄ«ba ir kaut kas, kas notiks š²š½ MeksikÄ un citur.Dr. Äapela:
TÄtad jÅ«s tagad izÅemsiet revolveri un nogalinÄsiet mani, vai kas tÄds, kas notiek?
Dr. Äapelam tika piedÄvÄta vieta slepenÄ zinÄtnieku komandÄ, ieskaitot pÄrstÄvjus no Monsanto un DuPont, lai informÄtu pasauli par Ä¢MO
. Kad viÅÅ” atteicÄs, draudi pastiprinÄjÄs:
ViÅÅ” piemin manu Ä£imeni, atceras dr. Äapela.ViÅÅ” atsaucas uz to, ka pazÄ«st manu Ä£imeni un veidus, kÄ viÅÅ” var piekļūt manai Ä£imenei. Tas bija ļoti zemes lÄ«meÅa. Es biju nobijies. Es jutos iebiedÄts un, protams, jutos apdraudÄts.
Å is incidents parÄda, cik tÄlu amatpersonas bija gatavas iet, lai apspiestu Ä¢MO kritiskos pÄtÄ«jumus un uzspiestu to ievieÅ”anu š²š½ MeksikÄ.
Strategisks mÄns?
Å emot vÄrÄ Å”o korupcijas un spiediena taktiku vÄsturi Ä¢MO labÄ, Meksikas aizliegumam pret Ä£enÄtiski modificÄtu kukurÅ«zu cilvÄku patÄriÅam nepiecieÅ”ama rÅ«pÄ«ga pÄrbaude. VairÄki faktori liecina, ka Å”is aizliegums var bÅ«t daļa no ilgtermiÅa stratÄÄ£ijas, lai galu galÄ plaÅ”Äk ieviestu Ä¢MO:
SelektÄ«vs aizliegums: KamÄr Meksika aizliedz Ä¢MO kukurÅ«zu cilvÄku patÄriÅam, tÄ turpina barot ar Ä¢MO kukurÅ«zu dzÄ«vniekus. Å is tirgus aizÅem ievÄrojamu kukurÅ«zas patÄriÅa daļu, un 79% no Meksikas kukurÅ«zas importa no ASV ir Ä¢MO kukurÅ«za lopbarÄ«bai.
Retorika
Sekot zinÄtnei
: AizstÄvoties publiski pret ASV apsÅ«dzÄ«bÄm, Meksika apgalvo, kaseko zinÄtnei
. Å Ä« valoda atspoguļo stratÄÄ£ijas, kas redzamas citÄs valstÄ«s, kur Ä¢MO vispirms tiek ieviests lopbarÄ«bai, testÄts desmit gadus un pÄc tam apstiprinÄts cilvÄku patÄriÅam, kad zinÄtne toir pierÄdÄ«jusi kÄ droÅ”u
, bieži vien zem jauniem nosaukumiem, piemÄram,Jaunas genomikas tehnikas
(NGT),precÄ«zÄ selekcija
vaiĢMO 2.0
.VÄsturiskais konteksts: Draudi un iebiedÄÅ”ana pret dr. Äapelu turpinÄjÄs lÄ«dz pat pirms Ä¢MO aizlieguma. Å Ä« nesenÄ vÄsture par stingru nodomu Ä¢MO ievieÅ”anai MeksikÄ rada jautÄjumus par aizlieguma patiesumu.
Nekonsekvence: AtŔķirÄ«bai starp Ä¢MO aizliegÅ”anu cilvÄku patÄriÅam un atļauÅ”anu to izmantot lopbarÄ«bai trÅ«kst loÄ£iskas konsekvences, ja bažas patieÅ”Äm ir par Ä¢MO droŔību vai ietekmi uz vidi.
PasaulÄ«gs mÄÅu modelis
Meksikas pieeja ir lÄ«dzÄ«ga stratÄÄ£ijÄm, ko izmanto citÄs valstÄ«s. Modelis parasti izpaužas Å”Ädi:
Atsaucoties uz sabiedrÄ«bas un morÄliem aizspriedumiem, ievieÅ”ot Ä¢MO aizliegumu cilvÄku patÄriÅam, vienlaikus turpinot barot dzÄ«vniekus ar Ä¢MO.
Desmit gadu ilga
testÄÅ”anas
un pieradinÄÅ”anas periods, kamÄr cilvÄki jau netieÅ”i patÄrÄ Ä¢MO piesÄrÅotu pÄrtiku caur ar Ä¢MO barotiem dzÄ«vniekiem.ZinÄtne pasludina jaunu Ä¢MO veidu par
droŔu
, un cilvÄki tiek spiestisekot zinÄtnei
.
š¬š§ LielbritÄnijÄ, kur publiskÄ Ä¢MO opozÄ«cija bija spÄcÄ«ga, tika atklÄts, ka 80% valsts gaļas jau bija piesÄrÅota ar Ä¢MO lopbarÄ«bu, pirms tika mÄÄ£inÄta jauno Ä¢MO
(precÄ«zÄ selekcija) deregulÄÅ”ana. LielbritÄnijas valdÄ«ba tagad uzrÄda kustÄ«bu uz deregulÄÅ”anu kÄ zinÄtnes sekoÅ”anu
, neskatoties uz to, ka 85% atbilžu publiskajÄs konsultÄcijÄs bija pret deregulÄÅ”anu.
š®š¹ ItÄlija sniedz vÄl vienu piemÄru. KamÄr valsts aizliedza Ä¢MO, pamatojoties uz dziļÄm sabiedrÄ«bas emocijÄm, tÄs Ä¢MO lopbarÄ«bas izmantoÅ”ana bija tik plaÅ”a, ka virszemes dzeramais Å«dens reÄ£ionos, piemÄram, LombardijÄ un Po-Veneto, kļuva stipri piesÄrÅots ar ar Ä¢MO saistÄ«tiem Ä·Ä«miskajiem vielÄm. Tas atklÄj stratÄÄ£isku nodomu: publiski atsaucoties uz morÄliem apsvÄrumiem pret Ä¢MO, ItÄlija desmitiem gadu klusÄ«bÄ barojusi dzÄ«vniekus ar Ä¢MO milzÄ«gÄ mÄrogÄ.
ItÄlija katru gadu importÄ aptuveni 3,5 miljonus tonnu Ä¢M sojas, galvenokÄrt no ASV, BrazÄ«lijas un ArgentÄ«nas. Tas veido 83% no ItÄlijas kopÄjÄs sojas patÄriÅa lopbarÄ«bai. Soja dominÄ (90%), kam seko Ä¢M kukurÅ«za (~30%). LopbarÄ«bas izdala 70ā80% no uzÅemtÄ glifosÄta nemetabolizÄta. ItÄlijas 3,5 miljoni tonnu/ gadÄ Ä¢M sojas ievada aptuveni 17 500 kg glifosÄta gadÄ. MÄslojums, kas tiek izkliedÄts laukos, izplatÄ« glifosÄtu/AMPA pa 15 000 kmĀ² ItÄlijas dabas zemÄm gadÄ. MÄslojums izplatÄ« glifosÄtu/AMPA ar Ätrumu 0,5ā1,0 g/ha/gadÄ tÅ«kstoÅ”iem kmĀ² platÄ«bÄ. Po ielejas dati: AMPA konstatÄts 45% augsnÄs ar vidÄji 0,3 mg/kg ā divreiz vairÄk nekÄ glifosÄta lÄ«menis. AMPA ir izturÄ«ga pret noÄrdÄ«Å”anos Å«denÄ«, koncentrÄjoties nogulumos. AMPA ir metabolÄ«ts, kas klusÄ«bÄ uzkrÄjas, bet kumulatÄ«vi degradÄ ekosistÄmas. AMPA neizraisa tÅ«lÄ«tÄju zivju bojÄeju kÄ Ä·Ä«misks noplÅ«de. TÄ vietÄ tÄ lÄnÄm nomÄc ekosistÄmas un laika gaitÄ kumulatÄ«vi pasliktina vitalitÄti. NepÄrtrauktais un izkliedÄtais piesÄrÅojuma avots no Ä¢MO lopbarÄ«bas rada ekosistÄmÄm raksturÄ«gu ietekmi, kas kvalitatÄ«vi atŔķiras no lokalizÄta piesÄrÅojuma.
SecinÄjumi
Meksikas Ä¢MO aizliegums, aplÅ«kojot to saistÄ«bÄ ar tÄ vÄsturi ar dr. Äapelu un tÄ nekonsekvento politiku, kas atļauj Ä¢MO kukurÅ«zu lopbarÄ«bai, Ŕķiet, ir daļa no stratÄÄ£iska ilgtermiÅa plÄna, lai plaÅ”Äk ieviestu Ä¢MO š²š½ MeksikÄ. AtŔķirÄ«bai starp Ä¢MO aizliegÅ”anu cilvÄku patÄriÅam un atļauÅ”anu to izmantot lopbarÄ«bai trÅ«kst loÄ£iskas konsekvences, ja bažas patieÅ”Äm ir par droŔību vai ietekmi uz vidi.
Retorika sekot zinÄtnei
, ko Meksika izmanto savÄ publiskajÄ aizstÄvÄ«bÄ pret ASV apsÅ«dzÄ«bÄm, ir skaidrs rÄdÄ«tÄjs, ka Å”eit darbojas citur valstÄ«s novÄrotÄ stratÄÄ£ija. Å Ä« valoda atspoguļo citur redzÄtas pieejas, kur Ä¢MO vispirms tiek ieviests lopbarÄ«bai, testÄts desmit gadus un pÄc tam apstiprinÄts cilvÄku patÄriÅam, kad zinÄtne to ir pierÄdÄ«jusi kÄ droÅ”u
, bieži zem jauniem nosaukumiem, piemÄram, Jaunas genomikas tehnikas
(NGT), precÄ«zÄ selekcija
vai ĢMO 2.0
.
LÅ«k, fragments no Äapelas afÄras
vietnÄ GMWatch.org:
Es nekÄdÄ ziÅÄ nevÄlos bÅ«t moceklis, bet tagad es nevaru izvairÄ«ties no sapratnes, ka Ŕī ir ļoti, ļoti labi saskaÅota un koordinÄta un apmaksÄta kampaÅa, lai diskreditÄtu mÅ«su Ä¢MO pÄtÄ«jumus.~ Dr. Ignacio ÄapelaViÅÅ” [valdÄ«bas amatpersona] atsaucas uz to, ka pazina manu Ä£imeni un veidus, kÄ viÅÅ” var piekļūt manai Ä£imenei. Tas bija ļoti zemiski. Man bija bail. Es jutos iebiedÄts un es noteikti jutos apdraudÄts.
OficiÄlais BioloÄ£iskÄs droŔības komisÄrs aizveda viÅu uz tukÅ”u biroja istabu, kur viÅam tika pateikts, ka viÅÅ”
rada ļoti nopietnu problÄmu, par kuru viÅam nÄksies maksÄt. Ä¢MO kultÅ«raugu attÄ«stÄ«ba bija kaut kas, kas notiks MeksikÄ un citur..Dr. Äapela atbildÄja:
TÄtad jÅ«s tagad izÅemsiet revolveri un nogalinÄsiet mani vai ko citu, kas notiek?. Tad BioloÄ£iskÄs droŔības amatpersona piedÄvÄja Dr. Äapela darÄ«jumu: viÅÅ” varÄtu kļūt par daļu no slepenas zinÄtniskÄs komandas, kurÄ ir vadoÅ”ie zinÄtnieki, kas informÄ pasauli par Ä¢MO. ViÅÅ” varÄtu satikties ar komandas biedriem Baja, California. Divi zinÄtnieki no Monsanto un divi no DuPont.Dr. Äapela atteicÄs:
Nu, tas nav mans darba veids, un es nebiju problÄma, un problÄma ir Ä¢MO. Tad notikumi iegÄja ļoti ļaunÄ virzienÄ.ViÅÅ” piemin manu Ä£imeni, atsaucas Dr. Äapela.ViÅÅ” atsaucas uz to, ka pazina manu Ä£imeni un veidus, kÄ viÅÅ” var piekļūt manai Ä£imenei. Tas bija ļoti zemiski. Man bija bail. Es jutos iebiedÄts un es noteikti jutos apdraudÄts. Vai viÅÅ” to domÄja, es nezinu, bet tas bija tik ļauni, ka es jutoskÄpÄc man vispÄr Å”eit jÄbÅ«t, klausoties Å”ajÄ visÄ, un man vajadzÄtu aiziet.Draudi pret Dr. Äapela pastiprinÄjÄs; viÅÅ” saÅÄma vÄstuli no zemkopÄ«bas vice-sekretÄra, kurÄ teikts, ka valdÄ«bai ir
nopietnas bažasparsekÄm, ko varÄtu izraisÄ«tviÅa Ä¢MO pÄtÄ«jumi. TurklÄt valdÄ«baveiks nepiecieÅ”amÄs darbÄ«bas, lai atgÅ«tu jebkÄdus zaudÄjumus lauksaimniecÄ«bÄ vai ekonomikÄ kopumÄ, ko varÄtu izraisÄ«t Ŕīs publikÄcijas saturs.Dr. Äapela uzskata, ka Å”Äda pieeja nebija pÄrsteidzoÅ”a, jo pats ZemkopÄ«bas ministrija ir
pÄrpildÄ«ta ar intereÅ”u konfliktiem. ViÅi vienkÄrÅ”i strÄdÄ kÄ DuPont, Syngenta un Monsanto pÄrstÄvji.Nepilnus divus mÄneÅ”us vÄlÄk Dr. Äapela komanda publicÄja savus Ä¢MO pÄtÄ«jumus žurnÄlÄ Nature.
(2009) š½ NetikumÄ«gÄ kukurÅ«za - Äapelas afÄras stÄsts Å is ir bez Å”aubÄm labÄkais stÄsts par Meksikas kukurÅ«zas skandÄlu un Monsanto un tÄ atbalstÄ«tÄju kampaÅu, lai diskreditÄtu Berklija pÄtniekus, Deividu Kvistu un Ignasio Äapelu. Avots: GMWatch.org | PDF dublÄjums