TÄ ir, it Ä«paÅ”i, kad autors, kas apraksta Dennett pozÄ«ciju, to pilnÄ«gi nepareizi interpretÄ.
PierÄdÄ«jumi, ka Faustus5
ir Daniels K. Dennets
DebatÄ par scientismu un š§ ā¤ Kvaliju.
Å is raksts ir Daniela K. Dennett e-grÄmatas pielikums par scientisma aizstÄvÄ«bu un Kvaliju noraidÄ«Å”anu publiskÄ foruma diskusijÄ.
GrÄmata bez beigÄmā¦ Viena no populÄrÄkajÄm filozofijas diskusijÄm nesenajÄ vÄsturÄ.
GrÄm. (2025)
Par zinÄtnes absurdo heÄ£emonijuAvots: š¦ GMODebate.org | LejupielÄdÄt kÄ PDF un ePub
PopulÄrÄ filozofijas foruma diskusijÄ lietotÄjs Faustus5
uzrÄda uzvedÄ«bas un emocionÄlo reakciju modeli, kas norÄda, ka viÅÅ” ir izcilais filozofs Daniels K. Dennets, anonÄ«mi piedaloties pusatklÄtÄ veidÄ.
Diskusijas sÄkumÄ Faustus5 izdara ÄrkÄrtÄ«gu apgalvojumu:
Nu, es zinu Dennett darbu labÄk nekÄ jebkurÅ” filozofs uz zemes, iespÄjams, labÄk nekÄ jebkurÅ”, kÄdu tu jelkad esi saticis...
Å is apgalvojums pÄrsniedz vienkÄrÅ”u zinÄÅ”anu lÄ«meni. Izteiciens jebkurÅ” filozofs uz zemes
loģiski ietver paŔu Dennett, padarot Ŕo apgalvojumu patiesu tikai tad, ja Faustus5 ir Dennett.
PÄc Ŕī apgalvojuma Faustus5 atkÄrtoti uzsver intelektuÄlÄs godÄ«guma nozÄ«mi, aizstÄvot Dennett uzskatus:
JÅ«s nevarat atrast, ka viÅÅ” to dara savos vÄrdos, kas uzreiz jÄuztver kÄ brÄ«dinÄjums, ja jums ir kÄda intelektuÄla godÄ«guma sajÅ«ta un jÅ«s uzskatÄt, ka precÄ«zi pÄrstÄvÄt ar jums nepiekrÄ«tamos uzskatus ir bÅ«tisks laba zinÄtnieka pazÄ«me.
BÅ«t godÄ«gam par to, ko cilvÄki, ar kuriem nepiekrÄ«tat, patiesÄ«bÄ uzskata, ir diezgan svarÄ«ga Ä«paŔība, ja jÅ«s vÄrtÄjat labu zinÄtnisko darbu.
Es domÄju, veselais saprÄts vien vajadzÄtu likt saprast, ka, ja viÅÅ” strÄ«das ar cilvÄkiem, kuri atklÄti sevi sauc par eliminativistiem viÅu eliminativisma dÄļ, ir gluži muļķīgi viÅu tÄ saukt.
Å is uzsvÄrums pastiprina iepriekÅ”Äjo apgalvojumu par nepÄrspÄjamÄm zinÄÅ”anÄm un rada loÄ£isku saistÄ«bu: vai nu Faustus5 ir Dennett, vai arÄ« viÅÅ” pÄrkÄpj savus paÅ”a Ätiskos standartus.
Diskusija Ätri guva uzmanÄ«bu, sasniedzot tÅ«kstoÅ”iem atbilžu dažu dienu laikÄ, un pirmÄs 40-50 lappuses koncentrÄjÄs uz Dennett uzskatiem. Å ajÄ diskusijÄ Faustus5 ir:
Apgalvojis nepÄrspÄjamu zinÄÅ”anu par Dennett darbu.
UzsvÄris intelektuÄlo godÄ«gumu un precÄ«zu filozofisko nostÄju attÄloÅ”anu attiecÄ«bÄ uz Dennett darbu.
NemanÄmi sapludinÄjis savu identitÄti ar Dennett.
NemanÄma identitÄtes saplÅ«Å”ana
Faustus5 konsekventi sapludina savu identitÄti ar Dennett:
Ko Dennett un es sakÄm, ir tas, ka kvalijas nav Ä«stas, un ka kvalijas ir slikts teorÄtiskais uzpÅ«tums, kas nav nepiecieÅ”ams, nevis tas, ka pastÄv garÄ«gie stÄvokļi, kas neeksistÄ.
BÅ«tÄ«bÄ es piekrÄ«tu visam, ko Dennett raksta iepriekÅ”, 100%.
IdeÄlÄ saskaÅa un savstarpÄjÄ aizvietojamÄ«ba izteicienÄ Dennett un es
stingri liecina par kopÄ«gu identitÄti. TurpmÄk Faustus5 parÄda dziļu izpratni par Dennett filozofisko nostÄju:
NÄ, Dennett vienkÄrÅ”i uzskata, ka pieredzÄm nav visu to Ä«paŔību, kuras kvaliju piekritÄji uzstÄj, ka tÄm ir. ViÅÅ” vairÄk ir deflacionists, nevis eliminativists.
Å Ä« niansÄtÄ atŔķirÄ«ba parÄda dziļu izpratni par Dennett pozÄ«ciju, kas pÄrsniedz to, ko varÄtu formulÄt tipisks zinÄtnieks. Faustus5 arÄ« enerÄ£iski aizsargÄjas pret pÄrpratumiem, kÄ minÄts iepriekÅ”: JÅ«s nevarat atrast, ka viÅÅ” to dara savos vÄrdosā¦
.
EmocionÄlie pierÄdÄ«jumi
LietotÄjs Atla novÄroja sekojoÅ”o:
Labi, tÄtad mÄs varam jÅ«su pozÄ«ciju apkopot Å”Ädi:
tikai idiotiski filozofi noliegtu kvaliju esamÄ«bu (piemÄram, sajÅ«tas un garÅ”as)
tikai idiotiski filozofi ticÄtu kvaliju esamÄ«bai (piemÄram, sajÅ«tÄm un garÅ”Äm)
Dennett loģika uzvarai..
ReaÄ£Äjot uz Atla komentÄru, Faustus5 reaÄ£Ä ar intensÄ«vÄm emocijÄm:
Tu tik ļoti mīli taisīt muļķības, vai ne?
Es saprotu; tas burtiski ir viss, kas tev ir palicis.
EmocionÄlÄ izvirdums atklÄj personÄ«gÄs ieguldÄ«juma diskusijÄ lÄ«meni, kas daudz pÄrsniedz to, ko varÄtu sagaidÄ«t no kÄda, kas tikai aizstÄv Dennett uzskatus.
Atbilde liecina, ka Faustus5 uztver Atla komentÄru kÄ tieÅ”u izaicinÄjumu viÅa paÅ”a identitÄtei. TomÄr Faustus5 efektÄ«vi atklÄja savu identitÄti kÄ Dennett jau diskusijas sÄkumÄ ar apgalvojumu par nepÄrspÄjamÄm zinÄÅ”anÄm par Dennett darbu. Å ajÄ kontekstÄ Faustus5 emocionÄlÄ reakcija uz Atla komentÄru Denneta loÄ£ika uzvarai..
iegūst citu nozīmi:
EmocionÄlais izvirdums nav reakcija uz
atklÄÅ”anu
, bet kaislÄ«ga Dennett ideju aizstÄvÄ«ba pret to, ko viÅÅ” uztver kÄ nepareizu attÄlojumu vai pÄrÄku vienkÄrÅ”oÅ”anu.EmocionÄlÄ reakcija atklÄj iesaistÄ«tos personÄ«gos riskus. Dennett ne tikai aizstÄv idejas, bet savu dzÄ«ves darbu un intelektuÄlo mantojumu reÄllaikÄ, liela kolÄÄ£u auditorija priekÅ”Ä.
LÄmums reaÄ£Ät emocionÄli, Åemot vÄrÄ foruma publisko raksturu, ir apzinÄta izvÄle. EmocionÄlÄ reakcija, tÄlu no tÄ, lai bÅ«tu nekonsekventa ar Dennett identitÄti, patiesÄ«bÄ to pastiprina. TÄ parÄda Ä«sto personu aiz filozofiskajiem argumentiem, kas patiesi un emocionÄli iesaistÄs savu ideju kritikÄ.
Konsekventa filozofiskÄ nostÄja
Faustus5 filozofiskÄs pozÄ«cijas konsekventi sakrÄ«t ar Dennett zinÄmajiem uzskatiem:
PļÄpÄÅ”ana par ontoloÄ£iju un metafiziku tikai izniekos visu laiku un faktiski kalpo to interesÄm, kuriem ir svarÄ«gi, lai pÄrÄjie paliktu sveÅ”inieki.
Kad Ŕīs pieÅÄmumi ļauj cilvÄkiem atrisinÄt reÄlas problÄmas un atbildÄt uz reÄliem jautÄjumiem, Å”o pieÅÄmumu nojaukÅ”ana man Ŕķiet bezjÄdzÄ«ga akadÄmiska vingrinÄjuma, kas nerada nekÄdu vÄrtÄ«bu. TieÅ”i tÄda lieta, kas pamatoti rada filozofijai sliktu reputÄciju.
Å ie apgalvojumi atspoguļo Dennett pragmatisko pieeju filozofijai un viÅa skepticismu pret noteiktÄm filozofiskajÄm tradÄ«cijÄm. AtvairÄ«gÄ attieksme pret noteiktiem filozofiem ir arÄ« konsekventa ar Dennett publisko nostÄju:
Dennett:
Jebkura filozofiska diskusija, kas ienÄk slikti definÄtÄ, neskaidrÄ teritorijÄ bez jebkÄdas cerÄ«bas atrisinÄt patiesas, reÄlas problÄmas reÄliem cilvÄkiem, man neko nenozÄ«mÄ, tÄpÄc zinÄtne ir pietiekams pamats.
NÄ, nÄ, nÄ. Tur ÄrÄ ir DAUDZ. Tu vienkÄrÅ”i esi atvairÄ«gs, jo tava izglÄ«tÄ«ba ir filozofiski, ontoloÄ£iski bezstÅ«rÄjama, un tas ir tÄpÄc, ka tu nelasi tÄlÄk par zinÄtni, zinÄtnes un pieredzes pamatÄ. Lasi Kantu, KÄrkeÄ£oru, HÄgelu (par kuru es zinu mazÄk nekÄ par citiem), Huserlu, Finku, LevinÄsu, BlanÅ”o, AnrÄ«, NansÄ« (franÄi ir izcilÄ«) Heideggeru, Huserlu, pat DeridÄ, un citus. Å eit filozofija kļūst interesanta.Dennett:
Man nav nekÄdas intereses par nevienu no Å”iem cilvÄkiem. AbsolÅ«ti nekÄdas.
SecinÄjums
LoÄ£iski nepiecieÅ”amais secinÄjums ir, ka Faustus5 ir izcilais filozofijas profesors Daniel C. Dennett, piedaloties filozofiskÄ diskursa formÄ, kas saista personÄ«go ar akadÄmisko, emocionÄlo ar loÄ£isko, veidÄ, kas ir unikÄli iespÄjams anonÄ«mos tieÅ”saistes forumos.
Denneta scientisma aizstÄvÄ«ba
FilozofiskÄ diskusija Par zinÄtnes absurdo heÄ£emoniju
, kurÄ piedalÄ«jÄs Dennets, aizstÄvot savus scientistiskos uzskatus, tagad ir pieejama kÄ PDF, ePub un tieÅ”saistes e-grÄmata ar AI Ä£enerÄtu ziÅu indeksu.
Å is resurss piedÄvÄ filozofiem un interesentiem iespÄju padziļinÄti izpÄtÄ«t Dennett argumentus, vai nu apmeklÄjot sÄkotnÄjo publisko diskusiju vietnÄ š¬ TieÅ”saistes Filozofijas Klubs, vai lejupielÄdÄjot bezmaksas e-grÄmatu.
Diskusiju, ko uzsÄka lietotÄjs Hereandnow, raksturo intensÄ«va saruna starp Hereandnow un Dennettu, ar simtiem ziÅu apmaiÅas. Debatam raksturÄ«gs dziļums, stingrÄ«ba un reizÄm sÄ«va strÄ«dÄ«gums. PiemÄram:
PļÄpÄÅ”ana par ontoloÄ£iju un metafiziku tikai izniekos visu laiku un faktiski kalpo to interesÄm, kuriem ir svarÄ«gi, lai pÄrÄjie paliktu sveÅ”inieki.Hereandnow:
Grrrr. BezjÄdzÄ«gs pļÄpÄÅ”ana ir aizvainojoÅ”a. Filosofiem ir vienalga par bezjÄdzÄ«gu pļÄpÄÅ”anu. LÅ«k, kas ir bezjÄdzÄ«ga pļÄpÄÅ”ana: tÄ rodas, kad viedoklis pÄrsniedz izpratni.
Dennetta Pirmais ZiÅojums
Dennets savu pirmo ziÅojumu forumÄ iesniedza diskusijÄ ApziÅa bez š§ smadzenÄm?
, ko uzsÄka š¦ GMODebate.org dibinÄtÄjs (5. ziÅojums tÄmÄ).
"ApziÅa ir ilÅ«zija" ir pilnÄ«gi nesaskaÅojama ideja.
![Dennett]()
Kad Dennets saka, ka apziÅa ir lietotÄja ilÅ«zija, viÅÅ” domÄ aptuveni to paÅ”u, ko teiktu, ka faila ikona uz darbvirsmas ekrÄna ir ilÅ«zija. TavÄ datorÄ patiesÄ«bÄ nav kaut kÄdas brÅ«nas mapes. Å Ä« ikona ir tikai atspoguļojums pÄrsteidzoÅ”i sarežģītu procesu un struktÅ«ru virknei tavÄ maŔīnÄ, kas ir
Ä«stÄmape.
LopjoÅ”Ä Diskusija
Dennets aizgÄja mūžībÄ 2024. gada 19. aprÄ«lÄ«. LopjoÅ”a un aktÄ«va diskusija par viÅa uzskatiem ir Reading From Bacteria to Bach and Back - The Evolution of Minds - By Daniel C. Dennett
.
Man ir grÅ«ti iedomÄties, kas ir apziÅa, ja tajÄ nav kvaliju. Ja Dennettam ir taisnÄ«ba, tad ko mÄs domÄjam, sakot, ka kaut kas ir
apzinÄts? Ja Dennett uzskats par apziÅu ir pareizs, kÄ apzinÄgs dzÄ«vnieks atŔķiras no datora, kuru esam programmÄjuÅ”i darboties noteiktÄ veidÄ? Vai varbÅ«t tas ir Dennett galvenais arguments - ja viÅam ir taisnÄ«ba, tad nav nekÄdas atŔķirÄ«bas.
GrÄmata bez beigÄmā¦ Viena no populÄrÄkajÄm filozofijas diskusijÄm nesenajÄ vÄsturÄ.
GrÄm. (2025)
Par zinÄtnes absurdo heÄ£emonijuAvots: š¦ GMODebate.org | LejupielÄdÄt kÄ PDF un ePub